Taurupes pamatskola

Izzinot un pētot Barikāžu laika notikumus, mūsu skolas skolēni noskatījās četras filmas individuāli, kā arī filmu par Lietuvas Radio un televīzijas centra ēkas ieņemšanu; lasīja toreizējā Bauskas miliča Renāra Zaļā atmiņu stāstu par viņa ievainojumu, kā arī aprakstus par tā laika notikumiem konkrētajā dienā un objektā.

Pēc tam vēstures un vizuālās mākslas kompetenču stundā 4.-9.klašu skolēni izvēlējās svarīgāko no aprakstiem un vizualizēja notikumus, izveidojot kopīgu “fotofilmu”, bet pie Barikāžu notikumu atceres ugunskura, skolēni paši stāstīja par tā laika notikumiem, kā arī centās saskatīt problēmas mūsdienu sabiedrībā, kuras šajos 33 neatkarības gados neesam varējuši sakārtot tā, lai visi cilvēki Latvijā justos labi un laimīgi.

Skolēni arī rakstīja asociācijas, kas saistās ar vārdu “barikādes”: Tautas vienotība, 1991.gads, ugunskuri, aizstāvēšanās bez ieročiem, cilvēku sadarbošanās, dzimtene, smagā tehnika, Gvido Zvaigzne, radio, televīzijas tornis, desas, svecītes, ordenis.

Dažas tēmas, ko skolēni atainoja savos zīmējumos:

• No tērauda sijām tika metināti un ap objektiem izvietoti prettanku “eži”, arī Zaķusalā.
• Roberts Mūrnieks – pirmais kritušais Barikāžu laikā. Viņš kā Satiksmes ministrijas šoferis, nokļuva apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm. Viņa ievainošanas vietā atrodas balts dzelzsbetona krusts. Viņa nāve barikāžu dalībniekus saliedēja vēl vairāk, un deva vēl vairāk iemeslu mobilizēties un aizstāvēt Latviju.
• Plakātos cilvēki izteica savas cerības, arī dusmas un bailes.
• Gāzmaskas. PSRS armijai jau toreiz bija visāda veida gāzes, kas varēja cilvēkus momentā nogalināt.

Mašīnā  pie Ministru kabineta, bija kaste ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un kaste ar gāzmaskām. Padomju laikā gāzmaskas  bija ikvienā iestādē.

• Rīgas Kuģniecības un Vēstures muzejā barikāžu dalībnieki varēja atpūsties uz sanestajiem matračiem, iedzert siltu tēju. Muzeja darbinieces bija nodarbinātas sviestmaižu gatavošanā. Ar sviestu 1991.gadā bija trūcīgi, bet to sanesa cilvēki. Uz galdiem kārtojās sviestmaižu kalni, kas ātri vien pazuda Doma laukumā. Kolhozs “Kaija” bija savedis konservus. Pēc tam ilgi nevarējām uz konserviem pat skatīties.

Nekad agrāk muzeja darbinieki neesot bijuši tik vienoti. Strādājām dienu un nakti. Par sevi nebaidījāmies, jo apkārt bija daudz cilvēku. Tikai tad, kad nāca ziņas par nogalinātiem, tad palika neomulīgi.

• OMON sašautās mašīnas uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem.
• Telpās par šķēršļiem kalpoja smilšu maisi. Vietām maisi tika izmantoti arī pie ieejām ēkās.  Ielās barikādes tika veidotas no smagās tehnikas, betona blokiem un malkas bluķiem.
• Nosprostotas šaurās Vecrīgas ieliņas. Smagā tehnika šaurajās ieliņās tika izkārtota “skujiņā”, lai tanki to nevarētu nekur aizstumt.                                                                                          skolotāja Vēsma Bramane

19.janvārī pie ugunskura notika piemiņas brīdis par godu barikāžu aizstāvju 33 gadadienai. Pasākumu sagatavoja un vadīja skolotāja Vēsma Bramane. Skolēniem bija jāstāsta par barikādēm un jāpilda dažādi uzdevumi. Artūrs Š.

Pie ugunskura mēs viens otram stāstījām par barikādēm. Klausoties arī citu skolas biedru stāstītājā, mēs paši gan uzzinājām daudz ko jaunu, gan atkārtojām jau zināmos faktus. Vēl mums bija uz lapām jāuzraksta, kā pietrūkst mūsu valstij, un šīs negācijas jāsadedzina barikāžu simboliskajā ugunskurā. Nelielo piemiņas brīdi noslēdzām, našķojoties ar sviestmaizēm, kas arī ir barikāžu simbols. Ramona 

Man ļoti patika veidot filmu par barikādēm – zīmēt barikāžu fragmentus pie skolotājas Vēsmas Bramanes. Arī pie ugunskura bija ļoti interesanti, tikai traucēja dūmu riebīgā smaka. Mikus